4.tēma. Prioritārā tirgus raksturojums

Pēc šajā tēmā piedāvātās informācijas izpētes jūs varēsiet salīdzināt Latvijas prioritāros eksporta tirgus un, izmantojot iepriekšējās tēmās apgūto, izvēlēties jūsu uzņēmumam piemērotāko. Tēmā apkopotās norādes uz dažādiem citiem noderīgiem informācijas avotiem ļaus jums gūt padziļinātu informāciju par jūs interesējošo tirgu.

Tēmā atspoguļota svarīgākā informācija par izvēlētā prioritārā tirgus iezīmēm, kā arī sniegtas norādes uz vietnēm, kurās ir iespējams atrast izvēstu informāciju.

Norvēģija

Norvēģija

Vispārīgā informācija

Oficiālais nosaukums: Norvēģijas Karaliste
Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija
Valsts valoda: norvēģu
Galvaspilsēta: Oslo


Teritorija Platība: 323 802 km2
Sauszemes robeža: 2 542 km
Krasta līnija: 25 148 km
Robežvalstis: Somija 727 km, Zviedrija 1619 km, Krievija 196 km
Administratīvais iedalījums: 19 grāfistes (filki)
Lielākās pilsētas: Oslo, Bergena, Stavangere, Tronheima, Fredriksta, Drammene


Iedzīvotāji Iedzīvotāju skaits (01.01.2013): 5 051 275*
Pieaugums (2012): 1,3%*
Reliģijas (2004): luterāņi 85,7%, pentakostieši 1%, Romas katoļi 1%, pārējie kristieši 2,4%, musulmaņi 1,8%, pārējie 8,1%**
Etniskais sastāvs (2007): norvēģi 94,4% (ieskaitot ap 60 tūkst. sāmu), pārējie eiropieši 3,6%, pārējie 2%**


Ekonomiskie rādītāji IKP (2012): 2,92 triljoni NOK
IKP pieaugums (2012): 3,1%*
IKP uz vienu iedzīvotāju (2012): 578 072 NOK
IKP PPP (2012): 278,1 miljardi USD** (47. vieta pasaulē)
IKP PPP uz vienu iedzīvotāju (2012): 55 300 USD** (10. vieta pasaulē)
Preču eksports (2012): 935,7 miljardi NOK*
Preču imports (2012): 507,7 miljardi NOK*
Eksporta partneri (2012): Lielbritānija 26,5%, Nīderlande 12,2%, Vācija 12%, Zviedrija 6,3%, Francija 6%, ASV 4,9%, Dānija 4,1%, Beļģija 2,9%, Itālija 2,3%*
Importa partneri (2012): Zviedrija 13,5%, Vācija 12,4%, Ķīna 9,2%, Dānija 6,2%, Lielbritānija 6,1%, ASV 5,4%, Nīderlande 3,9%, Kanāda 3,2%, Francija 3,2%*
Eksporta produkti: nafta un tās produkti, dabas gāze, krāsainie metāli, zivju izstrādājumi
Importa produkti: transporta līdzekļi, metāla izstrādājumi, ķīmiskie produkti, pārtikas preces
Galvenās nozares: ieguves rūpniecība, pārtikas rūpniecība, kuģu būve, celulozes un papīra ražošana, metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, tekstilrūpniecība, zvejsaimniecība
Dabas resursi: nafta, dabas gāze, dzelzsrūda, varš, svins, cinks, titāns, pirīts, niķelis, zivju resursi, meža un ūdens resursi
Ienākošās uzkrātās ĀTI (2012): 1, 18 triljoni NOK*
Izejošās uzkrātās ĀTI (2012): 1,32 triljoni NOK*
Valūta (2012): Norvēģijas krona (NOK); 1 LVL = 10,641 NOK***
Fiskālais gads: kalendārais gads
Inflācija (2012): 1,3%*
Bezdarba līmenis (2012): 3,2%*
Uzņēmumu ienākumu nodoklis: 28%


Papildus informācija Tālsarunu kods: +47
Interneta IDL: .no


Norvēģija, kas tulkojumā nozīmē „ceļš uz ziemeļiem”, atrodas Eiropas pašos ziemeļos. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Krieviju un Somiju, austrumos ar Zviedriju, rietumos to apskalo Norvēģu jūra, ziemeļos Ziemeļu ledus okeāns, ziemeļaustrumos Barenca jūra, dienvidos Ziemeļjūra. Tā ir ļoti izstiepta ziemeļu-dienvidu virzienā un šaurākajā vietā ir tikai 7 km plata, savukārt platākajā vietā sasniedz 430 km.

Papildus informācija par Norvēģiju

Ekonomika

Norvēģijā ir brīvā tirgus ekonomika, taču valstij ir liela ietekme ekonomiskajos procesos. Valsts uzņēmumi darbojas naftas un gāzes rūpniecībā, valsts subsidē lauksaimniecības un zvejniecības uzņēmums, kā arī reģionus, kuros salīdzinoši maz dabas resursu.

2004. gadā norvēģi referendumā neatbalstīja iestāšanos Eiropas Savienībā, tomēr Norvēģija ir Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts. Tā ir augstas labklājības valsts, un pēc ANO Tautas attīstības indeksa (Human Development Index) Norvēģija jau vairākus gadus ierindojas 1. vietā. Norvēģija ir bagāta ar dabas resursiem - naftu, dabasgāzi, hidroenerģiju, zivīm, mežiem un dažādiem minerāliem (dzelzsrūda, varš, svins, cinks, titāns, pirīts, niķelis). Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 3,3%, mežs - 26,2% no kopplatības.

Tā ir pasaulē 3. lielākā gāzes eksportētāja un pēc naftas eksporta apjomiem ierindojas septītajā vietā pasaulē. Ienākumi no naftas tiek uzkrāti speciālā fondā, kura vērtība 2013.gada janvārī sasniedza 700 miljardus USD. Šo fondu izveidoja, paredzot naftas un gāzes ražošanas samazināšanos, kā arī tas tiek izmantots valsts izdevumu finansēšanai.

Tradicionālās nozares ir metalurģija, celulozes un papīra rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, kuģu būve un zvejniecība. 1960 gados Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos tika atklāti lieli ogļūdeņraža resursi. Patlaban Norvēģijas ekonomika ir ļoti atkarīga no naftas un gāzes rūpniecības. Norvēģijai ir viena no lielākajām tirdzniecības flotēm pasaulē.

Pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (2012. gadā - 55 300 USD) Norvēģija ierindojas 10.vietā pasaulē. No Eiropas valstīm Norvēģiju apsteidz Lihtenšteina, Luksemburga un Monako.

Iekšzemes kopprodukta pieaugums 2012. gadā bija 3,1%. Globālās krīzes dēļ iekšzemes kopprodukts 2009. gadā bija samazinājies par 1,7%. Bezdarba līmenis 2012. gadā sasniedza 3,2%, kas ir viens no viszemākajiem rādītājiem Eiropā.


Preču ārējā tirdzniecība

Norvēģijas ārējās preču tirdzniecības apgrozījums 2012. gadā sasniedza 1.44 triljonus NOK, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 2,6%.

Kopējā eksporta vērtība 2012. gadā sasniedza 935,7 miljardus NOK, bet importa vērtība – 507,7 miljardu. Tirdzniecības saldo ir pozitīvs – 428,1 miljardi NOK.

2012. gadā eksports pieauga par 37,1 miljardiem NOK jeb 4,1% salīdzinājumā ar 2011. gadu. Jo īpaši pieauga dabas gāzes eksports – par 26,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir rekordaugsts rādītājs pēdējo gadu laikā. Tas kompensēja kritumu naftas eksportā (-4,5%). Tāpat pieauga rūpniecisko iekārtu un zinātnisko instrumentu eksports. Savukārt kritās ķīmisko izstrādājumu eksports, kam par iemeslu bija gan zemākas cenas, gan eksporta apjomu kritums, gan kritums saules enerģijas rūpniecībā. Valstu griezumā pieauga eksports uz Nīderlandi un Āziju, savukārt samazinājās uz Vāciju un Ziemeļameriku.

2012. gadā imports nedaudz samazinājās par 980 miljoniem NOK jeb 0,2% salīdzinājumā ar 2011.gadu, kam par iemeslu bija zemākas importa cenas. Imports pieauga no Āzijas valstīm un Zviedrijas, savukārt samazinājās no Vācijas.

Norvēģija eksportē galvenokārt minerālos produktus (70% no kopējā eksporta 2012. gadā). No metāla izstrādājumiem visvairāk izved alumīniju, niķeli, dzelzi, tēraudu un to izstrādājumus.

Valstī ieved mašīnas, mehānismus; elektriskās iekārtas, transporta līdzekļus un metāla izstrādājumus.


Norvēģija eksportē pārsvarā uz Eiropas valstīm. 2012. gadā lielākais preču eksporta partneris bija Lielbritānija un importa partneris – Zviedrija.


Investīcijas

2012. gada beigās Norvēģijas tiešās investīcijas ārvalstīs sasniedza 1,32 triljonus NOK, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada beigām palielinājušās par 6%.

Ārvalstu tiešās investīcijas Norvēģijā 2012.gada beigās sasniedza 1,2 triljonus NOK (+7,9%).

Investīciju dalījums pa valstīm un nozarēm ir pieejams par 2011.gadu. Visvairāk norvēģu uzņēmēji ārvalstīs ieguldījuši ieguves rūpniecībā (27,5% no uzkrātām tiešām investīcijām ārvalstīs 2011. gada beigās), apstrādes rūpniecībā (21,9%), transportā un komunikācijās (13%), finanšu starpniecībā un apdrošināšanā (14,3%). Pārsvarā investīcijas uzkrātas Nīderlandē (15%), Zviedrijā (11,8%) un ASV (7,6%).

Ārvalstu uzņēmēji pārsvarā investējuši ieguves rūpniecībā (28,1% no ārvalstu uzkrātajām tiešajām investīcijām Norvēģijā), finanšu starpniecībā un apdrošināšanā (25,1%) un apstrādes rūpniecībā (20,1%). Lielākie ārvalstu investori Norvēģijā ir Zviedrija (16,2%), Nīderlande (11,2%) un ASV (9,1%).

Papildus informācija par Norvēģiju

Noderīgas interneta adreses, kas piedāvā informāciju par Norvēģiju

Karaliskā ģimene - http://www.kongehuset.no Informācija par Norvēģijas karaļnamu, karaliskās ģimenes locekļiem, kā arī viņu aktivitātes.

Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijas Republikā - http://www.norvegija.lv/Embassy/

Valdība - http://www.regjeringen.no Norvēģijas valdības mājas lapa, kā arī linki uz Norvēģijas ministrijām. Pieejama informācija par valdību, premjerministru un ministrijām, to aktivitātēm, kā arī paziņojumi presei, publikācijas par dažādām tēmām un sīkāka informācija par valsti. Vietne angļu un norvēģu valodā.

Parlaments (Stortinget) – http://www.stortinget.no Norvēģijas parlamenta Stortinget oficiālā mājas lapa, kurā pieejama informācija par parlamentu, tā darbību un locekļiem, vēlēšanām, komitejām, starptautiskām delegācijām. Tāpat mājas lapā ir pieejams arī pilns konstitūcijas teksts. Vietne angļu un norvēģu valodā.

Centrālā banka - http://www.norges-bank.no Informācija par Norvēģijas nacionālo banku, monetāro politiku, finanšu tirgus uzraudzību, finanšu tirgiem, norēķinu sistēmām, likumdošanu, statistikas datiem, dažādām publikācijām. Vietne ir norvēģu un angļu valodā.

Norvēģijas nacionālās statistikas pārvalde - www.ssb.no Visa veida statistikas dati par Norvēģijas Karalisti. Vietne ir norvēģu un angļu valodā.

Nodokļu administrācija - http://www.skatteetaten.no Pieejama informācija par dažāda veida nodokļiem, kā arī rokasgrāmatas attiecībās ārvalstu darba devējiem un darbiniekiem, par pārmaksāto nodokļu saņemšanu atpakaļ, nodokļu deklarāciju formulāri un līdzīga noderīga informācija.

Innovation Norway - http://www.innovasjonnorge.no/Om-oss/Innovation-Norway/ Pieejama informācija par Norvēģijas inovatīvajiem produktiem un pakalpojumiem informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu Norvēģijā un līdzīga satura informācija.

Biznesa sadarbības portāls - http://www.nortrade.com Oficiālais Norvēģijas elektroniskais tirdzniecības katalogs, pieejama informācija par vairāk kā 4000 norvēģu uzņēmumiem, kas importē un eksportē dažādus produktus un pakalpojumus. Papildus pieejama informācija par dažādām nozarēm, investīcijām, iespējams pasūtīt literatūru par šīm tēmām.

Norvēģijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvniecība Latvijā - http://www.nccl.lv/chamber Informācija par šīs institūcijas darbību Latvijā, aktualitātes un pasākumi, biedru kontaktinformācija.

Tūrisma oficiālā mājas lapa http://www.visitnorway.com Informācija ceļotājiem: vispārīga informācija par Norvēģiju, tūrisma maršrutiem, aktivitātēm, naktsmājām, apskates objektiem naktsmājām utt. Var lejupielādēt dažādu tūrisma informāciju.

Norvēģijas starptautiskās tirdzniecība atbalsta portāls - http://www.nortrade.com

Zviedrija

Zviedrija

Vispārīgā informācija

Oficiālais nosaukums: Zviedrijas Karaliste
Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija
Galvaspilsēta: Stokholma
Valsts valoda: zviedru


Teritorija
Platība: 449 964 km²
Sauszemes robeža: 2 233 km
Krasta līnija: 3 218 km
Robežvalstis: Somija 614 km, Norvēģija 1 619 km
Administratīvais iedalījums: 21 grāfiste
Lielākās pilsētas: Gēteborga, Malme, Upsala


Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (31.12.2012): 9 555 893*
Pieaugums (2012): 0,77%*
Nacionālais sastāvs: zviedri - 91%, somi - 3%, sāmi - 0,2%, norvēģi, grieķi, turki, dāņi*
Reliģijas: luterāņi 87%, pārējie 13%**


Ekonomiskie rādītāji
IKP (2012): 3,56 triljoni SEK* (~407 miljardi EUR)
IKP pieaugums (2012): 0,7%*
IKP uz iedzīvotāju (2012): 374 200 SEK* (~42 764 EUR)
IKP PPP (2012): 399,4 miljardi USD** (35. vieta pasaulē)
IKP PPP uz vienu iedzīvotāju (2012): 41 900 USD** (26. vieta pasaulē)
Galvenās nozares: metālrūpniecība, celulozes un papīra izstrādājumu ražošana, pārtikas rūpniecība, transporta līdzekļu ražošana, mašīnbūve, farmācija, precīzijas instrumentu ražošana (gultņi, radio un telefonu detaļas, ieroči)
Dabas resursi: dzelzsrūda, varš, svins, cinks, zelts, sudrabs, volframs, urāns, arsēns, laukšpats, meža resursi, bagātīgi ūdens resursi elektroenerģijas ražošanai
Preču eksports (2012): 1,17 trilj. SEK* (~134 miljardi EUR)
Preču imports (2012): 1,10 trilj. SEK * (~126 miljardi EUR)
Eksporta partneri (2012): Norvēģija 10,3%, Vācija 9,8%, Lielbritānija 7,7%, ASV 6,4%, Dānija 6,4%, Somija 6,4%, Nīderlande 5,2%, Francija 4,6%, Beļģija 4,75%, Ķīna 3,2%*
Importa partneri (2012): Vācija 17,3%, Norvēģija 9,1%, Dānija 8,5%, Nīderlande 6,6%, Lielbritānija 6,6%, Krievija 5,3%, Somija 5,1%, Francija 4,2%*
Eksporta produkti: rūpnīcu iekārtas, elektronika, transporta līdzekļi, papīra, celulozes un koka izstrādājumi, ķīmiskie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi
Importa produkti: naftas produkti, elektronika, transporta līdzekļi, rūpnieciskās iekārtas, ķīmiskie izstrādājumi, minerālprodukti, pārtikas preces, apģērbi
Ienākošās uzkrātās ĀTI (2012): 2,46 triljoni SEK (~282,5 miljardi EUR)*
Izejošās uzkrātās ĀTI (2012: 2,62 triljoni SEK (~300,8 miljardi EUR)*
Valūta (2012): Zviedrijas krona (SEK); 1 LVL = 12,38 SEK***
Fiskālais gads: kalendārais gads
Inflācija (2012): 0,9%*
Bezdarba līmenis (2012): 7,7%*
Uzņēmumu ienākuma nodoklis: 26,3%


Papildus informācija
Tālsarunu kods: +46
Interneta IDL: .se

Papildus informācija par Zviedriju

Ekonomika

Zviedrija ir viena no pasaules ekonomiskām lielvarām. Tās lielākās dabas bagātības ir meži, dzelzsrūda un hidroenergoresursi. Zviedrijas ekonomiku raksturo gan augstās tehnoloģijas, gan plašas sociālās garantijas. 1995. gadā Zviedrija pievienojās Eiropas Savienībai, taču 2003. gada septembrī zviedri nobalsoja pret eiro ieviešanu.

Valsts finansējums zinātnei veido 4% no IKP, kas ir divas reizes lielāks par vidējo rādītāju Rietumeiropā. Prioritārās nozares ir videi nekaitīgu tehnoloģiju pētniecība un izstrāde (galvenokārt enerģijas ražošanā), informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, mašīnbūve un materiālzinātnes. Ne par velti Zviedrija inovācijā ieņem 2. vietu pasaulē pēc Šveices (The Global Innovation Index 2012).

Zviedrijas vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums no 2001. līdz 2004. gadam bija 2,6%, 2005. gadā – 3,2% un 2006. gadā - 4,3%.Tomēr globālā finanšu krīze negāja secen arī Zviedrijas tautsaimniecībai, 2008. gadā IKP samazinājās par 0,6%, bet 2009. gadā - pat par 5,2%. Tomēr Zviedrijas ekonomika, salīdzinot ar citām Rietumeiropas valstīm, samērā veiksmīgi pārdzīvoja ekonomisko krīzi, pateicoties stabilam valsts finanšu sektoram un efektīvai eksporta politikai. Neskatoties uz to, ka 2010. un 2011. gadā ekonomiskā situācija uzlabojās, tomēr ekonomisti nekādu lielo izaugsmi Zviedrijai nesola ieilgušās Eirozonas parādu krīzes dēļ. Šī situācija izraisīja nestabilitāti finanšu tirgos un pieprasījuma samazināšanos ārpus Eirozonas. 2012. gadā piepildījās prognozētais 0,7% IKP pieaugums.



Pēc Starptautiskā Valūtas fonda 2012. gada IKP (PPP) aplēsēm Zviedrija ar 399,4 miljardiem USD ierindojas 35. vietā, bet IKP uz vienu iedzīvotāju - 26. vietā (41 900 USD).

2009. gadā preču un pakalpojumu cenas samazinājās un noslēdzās ar deflāciju -0,3%. 2012. gadā vidējais inflācijas līmenis bija 0,9%. Bezdarba līmenis 2012. gadā ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem un veido 7,7%. Par spīti nenoteiktai ekonomiskai prognozei situācija darba tirgū ir samērā stabila, kaut gan bezdarba līmeņa samazināšanos paredz tikai sākot ar 2016. gadu.

Zviedrija ir industriāli attīstīta valsts. Lauksaimniecībā, kas agrāk bija galvenais Zviedrijas ekonomikas balsts, tagad nodarbināti mazāk par 3% strādājošo, un IKP tā veido tikai 1%. Lielākā daļa zemnieku saimniecību ir mazas vai vidējas, un pārsvarā tās pieder ģimenēm. Galvenie lauksaimniecības produkti ir graudi (mieži, auzas, kvieši), cukurbietes un kartupeļi, gaļas un piena produkti. Zviedri nodarbojas ar cūkkopību un liellopu audzēšanu, bet sāmi - ar ziemeļbriežu audzēšanu.

Meža nozare veido aptuveni 1/5 daļu no Zviedrijas eksporta kopējās vērtības. Galvenie šīs nozares produkti ir zāģmateriāli, celuloze, papīrs un mēbeles. Privātuzņēmumi saražo lielāko daļu no rūpniecības produkcijas. Mašīnbūves un metālapstrādes sektors Zviedrijas eksportā veido ap 50%.

Augstas kvalitātes tērauda izstrādājumus, kurus pārsvarā ražo Zviedrijas centrālajos rajonos – Sandvikenā, Hagforā un Fagerstā, galvenokārt izmanto vietējie mašīnbūves uzņēmumi – Volvo, Scania un Saab. Nozīmīgs griezējinstrumentu, gultņu un mehānismu ražotājs ir SKF. ASEA ražo elektroniku un elektriskās ierīces. Plaši pazīstami Zviedrijas zīmoli ir AGA (rūpnieciskās gāzes), Electrolux (sadzīves elektronika), IKEA (mēbeles, interjera priekšmeti) un Swedish Match (sērkociņi) u.c. Cita starpā Zviedrijā ražo hidroturbīnas, darbagaldus, biroja tehniku, mēbeles, telefona ierīces un stikla izstrādājumus. Nozīmīgākie IKT uzņēmumi ir Tele2, Telia Sonera, Ericsson. Lielākie farmācijas uzņēmumi ir Biovitrum un Astra Zeneca.

Ārējā preču tirdzniecība

Globālās ekonomiskās krīzes dēļ eksports 2009. gadā samazinājās par 16,6% (995 SEK), bet imports – par 17% (911 miljardi SEK). 2010. gadā ekonomiskai situācijai uzlabojoties pieauga arī ārējā tirdzniecība, tomēr apgrozījums nesasniedza pirmskrīzes līmeni.

2012. gadā gan Zviedrijas eksports, gan imports salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās, attiecīgi par 3,5% un 4%. 2012. gada eksporta vērtība bija 1,17 trilj. SEK un imports vērtība - 1,10 trilj. SEK. Zviedrijai ir pozitīva preču ārējās tirdzniecības bilance, un 2012. gadā tā sasniedza 70 miljardus SEK.



Zviedrijas lielākie preču tirdzniecības partneri ir Vācija un Norvēģija. Tāpat kā kopējie ārējās tirdzniecības rādītāji, tā arī uz ES valstīm samazinājās gan eksports, gan imports, attiecīgi par 2% un 5%. Eksports ar Āzijas valstīm samazinājās par 8,6%, bet imports – par 2,6%. Savukārt eksporta apjoms ar Ķīnu pieauga par 0,9%, bet imports samazinājās par 5,4%. Eksports uz ASV pieauga par 1,8%.



Galvenokārt eksportē mehānismus, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, transporta līdzekļus un metāla izstrādājumus, papīru un farmaceitiskos preparātus. Pārsvarā ieved mehānismus, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, minerālproduktus un transporta līdzekļus, pārtiku, jēlnaftu, tekstilpreces un apavus.

Eksports preču grupu procentuālā dalījumā 2012. gadā

Imports preču grupu procentuālā dalījumā 2012. gadā

Investīcijas

Zviedrija piesaista ārvalstu investorus ne tikai ar labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, bet arī ar stabilu vietējo tirgu, jaunākajām tehnoloģijām, kvalificētu darbaspēku, izcilu vadības prasmi un dāsniem sociāliem pabalstiem. Zviedrijas uzņēmumu vadītājus ar viņu starptautisko pieredzi un svešvalodu zināšanām uzskata par labākajiem pasaulē.

1990. gados strauji palielinājās ārvalstu tiešās investīcijas Zviedrijā. No 1990. gada līdz 1997. gadam ārvalstu uzņēmumu skaits Zviedrijā palielinājās gandrīz uz pusi.

2012. gada beigās Zviedrijas uzkrātās tiešās investīcijas ārvalstīs sasniedza 2,62 trilj. SEK, kas ir par 1% vairāk nekā 2011. gadā. Ārvalstu uzkrātās tiešās investīcijas Zviedrijā pieauga par 3,8% un sasniedza 2,46 trilj. SEK.

Visvairāk Zviedrija investējusi ASV, Somijā un Nīderlandē. Savukārt Nīderlandes, Luksemburgas un Lielbritānijas uzņēmumi ir galvenie investori Zviedrijā. Lielākās investīcijas ārzemēs ieguldītas mašīnbūves, ķīmijas un farmācijas, kā arī banku sektorā. Ārvalstu investīcijas visvairāk piesaista Zviedrijas ķīmijas un farmācijas nozares.

Papildus informācija par Zviedriju

Noderīgas interneta adreses, kas piedāvā informāciju par Zviedriju

Valsts pārvaldes portāls – www.sverige.se Ir tiešsaistes vārteja uz visu Zviedrijas valsts sektora iestāžu tīmekļa vietnēm un noderīga tiem, kas meklē kādu valsts institūciju vai organizāciju. Vietne zviedru, angļu, arābu, franču, vācu, dāņu, krievu un spāņu valodā

Zviedrijas vēstniecība - http://www.swedenabroad.com/riga

Zviedrijas oficiālā tīmekļa vietne par tūrismu un ceļošanu – www.visitsweden.com Praktisks ceļvedis par valsti. Sadaļās ‘What to do’, ‘Where to stay’ un ‘Where to go’ tūristi var uzzināt to, kas nepieciešams, lai ceļošana būtu izdevusies. Vietne angļu, dāņu, franču, holandiešu, igauņu, itāļu, krievu, norvēģu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā.

Zviedrijas valdības oficiālā mājas lapa – www.regeringen.se Informācija par valdību, to sastāvu un funkcijām; Zviedrijas likumdošana, fakti par Zviedrijas un ES attiecībām. Ir pieejamas publikācijas. Vietne ir zviedru, angļu, franču, somu, poļu, arābu, persiešu un horvātu valodā.

Zviedrijas uzņēmumu reģistrs – www.bolagsverket.se Informācija par uzņēmējdarbības veidiem un saistītajiem likumdošanas aktiem. Vietne ir zviedru un angļu valodā.

Zviedrijas Investīciju aģentūra Invest Sweden – www.isa.se Informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu, pamatdatiem par Zviedrijas ekonomiku, darba vidi valstī, kā arī nozīmīgākajām ekonomikas nozarēm. Vietne ir zviedru un angļu valodā.

Zviedrijas Ekonomikas un reģionālās attīstības aģentūra – www.nutek.se Informācija par institūciju, tās mērķiem, uzdevumiem un pakalpojumiem. Ir izveidota sadaļa „Uzņēmējdarbības ceļvedis”, kurā aplūkoti jautājumi par uzņēmējdarbības uzsākšanu Zviedrijā, nodokļu sistēmu, kā arī sniegta pamatinformācija ārvalstniekiem. Vietne ir zviedru un angļu valodā.

Zviedrijas Statistikas dienests – www.scb.se Dažāda Zviedrijas sabiedrības un ekonomikas statistika. Vietne ir angļu un zviedru valodā.

Vācija

Vācija

Vispārīgā informācija

Oficiālais nosaukums: Vācijas Federatīvā Republika
Valsts iekārta: parlamentāra federatīva republika
Galvaspilsēta: Berlīne
Valsts valoda: vācu
Dalība starptautiskajās organizācijās: PTO, OECD (no 1961.gada), ANO (no 1973. gada), NATO (no 1955.gada), ES (dibinātājvalsts)


Teritorija Platība: 357 021 km²
Sauszemes robeža: 3621 km
Krasta līnija: 2389 km
Robežvalstis: Austrija 784 km, Beļģija 167 km, Čehija 646 km, Dānija 68 km, Francija 451 km, Luksemburga 138 km, Nīderlande 577 km, Polija 456 km, Šveice 334 km
Administratīvais iedalījums: 16 federālās zemes (lielākā - Bavārija (70,5 tūkst. km2); mazākā - Brēmene (404 km2)
Lielākās pilsētas: Berlīne, Frankfurte pie Mainas, Ķelne, Štutgarte, Hamburga, Minhene, Manheima, Nirnberga


Iedzīvotāji Iedzīvotāju skaits (2012): 80,5 milj.
Iedzīvotāju skaita pieaugums (2012): +0,2%
Nacionālais sastāvs: vācieši 91,5%, turki 2,4%, citi 6,1%
Reliģijas: protestanti 34%, katoļi 34%, musulmaņi 3,7%, pārējie 28,3%


Ekonomiskie rādītāji IKP pēc valūtas kursa (2012): 2,67 triljoni EUR
IKP pieaugums (2012): 0,7%
IKP uz vienu iedzīvotāju (2012): 32 550 EUR
IKP PPP (2012): 3,25 triljoni USD (6. vieta pasaulē)
IKP PPP uz vienu iedzīvotāju (2012): 39 700 USD (29. vieta pasaulē)
IKP sastāvs (2012): lauksaimniecība 0,8%, rūpniecība 28%, pakalpojumi 71,2%
Preču eksports (2012): 1,1 triljoni EUR
Preču imports (2012): 909,1 milj. EUR
Eksporta partneri (2012): Francija 10%, ASV 7%, Nīderlande 7%, Lielbritānija 6%, Ķīna 6%, Itālija 6%, Austrija 5%, Šveice 4%, Beļģija 4%, Polija 4%
Importa partneri (2012): Nīderlande 9%, Ķīna 9%, Francija 7%, Itālija 5%, ASV 5%, Lielbritānija 5%, Krievija 4%, Beļģija 4%, Austrija 4%, Šveice 4%, Čehija 4%, Polija 4%
Eksporta produkti: mehānismi un iekārtas, transporta līdzekļi, ķīmiskie produkti, metāli un to izstrādājumi, pārtikas preces, tekstilizstrādājumi Importa produkti: ķīmiskie izstrādājumi, transporta līdzekļi, elektroniskās komponentes
Galvenās nozares: mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmijas nozare, elektrotehnikas ražošana, pārtikas rūpniecība, kuģu būve, tekstilrūpniecība, būvmateriālu ražošana
Dabas resursi: ogles, lignīts (brūnogles), dabas gāze, dzelzs rūda, varš, niķelis, urāns, potaša, sāls, celtniecības izejvielas, meža resursi, lauksaimniecības zemes
Ienākošās uzkrātās ĀTI (2012): 724,7 miljardi EUR
Izejošās uzkrātās ĀTI (2012): 1,1 trilj. EUR
Valūta (2012): eiro (EUR); 1 EUR = 1,42 LVL
Fiskālais gads: kalendārais gads
Inflācija (2012): 2,1 %
Bezdarba līmenis (2012): 5,3%
Uzņēmumu ienākuma nodoklis: 15%


Papildus informācija Tālsarunu kods: +49
Interneta TDL: de

Papildus informācija par Vāciju

Ekonomika

Vācija ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Tā ir lielākā ekonomika Eiropā un 5. lielākā pasaulē (pēc ASV, Ķīnas, Indijas un Japānas). Vācija 2012. gadā bija 3. lielākais eksportētājs pasaulē pēc Ķīnas un ASV. Svarīgākās Vācijas eksporta preces ir automašīnas, ķīmiskie izstrādājumi un sadzīves tehnika. Vairāki Vācijas uzņēmumi iekļauti 2012. gada Fortune 500 sarakstā. 100 lielāko uzņēmumu vidū ir autoražotāji „Volkswagen” (12. vieta), „Daimler” (21.vieta) un BMW (69.vieta), apdrošināšanas firma „Allianz” (28. vieta) un apdrošināšanas uzņēmums „Munich Re Group” (76.vieta),, enerģētikas kompānija „E.ON” (16.vieta), elektropreču ražotājs „Siemens” (47.vieta), ķīmijas uzņēmums „BASF” (62.vieta), pārtikas un medicīnas preču veikalu tīkls „Metro” (72.vieta), telekomunikācijas uzņēmums „Deutsche Telekom” (89.vieta) un Deutsche Post (98.vieta).

Vācijas ražojumi ir augstas kvalitātes. Vairāki zīmoli ir pazīstami visā pasaulē, piemēram, Adidas, Continental AG, Daimler, BMW, Bosch, BASF, Bayer, Siemens, Miele un Volkswagen.

Arī Vācijas ekonomika 2009. gadā samazinājās par 5,1%, bet pieauga par 4,0% 2010.gadā un par 3,3% 2011.gadā. 2012.gadā pieaugums bija tikai 0,7%, kas ir rezultāts samazinātajam pieprasījumam pēc Vācijas eksporta no valstīm, kuras joprojām ietekmē krīze.

Jau 2009.gadā uzsāktie ekonomikas stabilizācijas plāni un nodokļu samazinājumi palielināja Vācijas kopējo budžeta deficītu līdz 4,1% no IKP 2010.gadā, bet augstāki nodokļu ieņēmumi samazināja to līdz 0,8% no IKP 2011.gadā.

Inflācija 2012.gadā bija 2,1%.


Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir tikai 0,9%, kaut gan Vācijas nozīme kopējā ES lauksaimniecības produktu tirgū ir ļoti liela. Vācija ir lielākais piena, cūkgaļas un rapšu sēklu ražotājs un otrs lielākais labības, kartupeļu, cukurbiešu un liellopu gaļu ražotājs Eiropas Savienībā.
Aptuveni 1/3 teritorijas klāj meži. Mežainākās Vācijas federālās zemes ir Bavārija, Bādena-Virtemberga, Brandenburga un Lejas Saksija. Vācijas zemes dzīles ir samērā nabadzīgas ar resursiem, no tiem rūpnieciski iegūst brūnogles un potašu. Vācija lielā mērā atkarīga no enerģijas resursu importa.
Rūpniecība un celtniecība IKP dod 32%. Attīstīta dzelzs, tērauda, cementa, ķīmisko izstrādājumu, kā arī mašīnbūves, iekārtu un darbarīku, elektronikas, pārtikas un dzērienu, tekstilizstrādājumu un kuģu ražošana. Vācija ir lielākais vēja turbīnu un saules enerģijas iekārtu ražotājs pasaulē.
Pakalpojumu īpatsvars IKP ir 70%, lielāko daļu no tā veido nekustamo īpašumu, nomas un citi komercpakalpojumi (30,4%). No visiem strādājošajiem pakalpojumu sektorā nodarbināti vairāk par 70%. Otrs nozīmīgākais sektors pēc tirdzniecības ir tūrisms, kas IKP veido 8% un dod darbu 2,8 milj. cilvēku. Vācijā īpaši izkoptas izstāžu un lielo mesu tradīcijas. Nozīmīgākās no tām notiek Hanoverē, Frankfurtē, Ķelnē un Diseldorfā.
Vācija ir svarīgs Eiropas transporta mezgls, ko nosaka valsts izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Attīstīta autoceļu un dzelzceļu infrastruktūra. Automaģistrāļu tīkla kopgarums ir trešais lielākais pasaulē. Ātrvilcieni ICE var sasniegt no 160 km/h līdz 300 km/h lielu ātrumu. Lielajās upēs un kanālos ir regulāra kuģu satiksme.

Nozīmīgākās nozares federālajās zemēs:

Bādene-Virtemberga – ražotāji, jaunās tehnoloģijas, pētniecība
Bavārija – finansu pakalpojumi, nekustamais īpašums, satiksme, komunikācijas
Berlīne – finansu pakalpojumi, mediji, informāciju tehnoloģijas, biotehnoloģija
Brandenburga – pakalpojumu sniedzēji, mašīnbūve, pētniecība
Brēmene – tirdzniecība, finanses, transports, elektronika
Hamburga – finansu pakalpojumi, nekustamais īpašums, tirdzniecība, jaunie mediji
Hesene – mašīnbūve, automobiļu ražošana
Meklenburga-Priekšpomerānija – pakalpojumu sniedzēji, kuģu būve, transports
Lejassaksija – augsto tehnoloģiju nozares, mašīnbūve
Ziemeļreina-Vestfalene – mašīnbūve, tekstilnozare
Reinzeme-Falca – ķīmija, farmācija
Zārlande – finansu pakalpojumi, jaunās tehnoloģijas, tūrisms
Saksija – automobiļu ražošana, elektronika
Saksija-Anhalte – pakalpojumu sniedzēji, mašīnbūves nozare, komunikāciju tehnika
Šlēsviga-Holšteina – finansu pakalpojumi, tirdzniecība, pakalpojumu sniedzēji
Tīringene – ražotāji, mašīnbūve, modernās tehnoloģijas

Ārējā tirdzniecība

Vācijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārējās tirdzniecības. Globālās ekonomiskās krīzes dēļ 2009.gadā Vācijas preču eksports salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājās par 18,4% un imports par 17,5%.

2012. gadā Vācija eksportēja preces par 1,1 triljoniem EUR un importēja preces par 909 miljardiem EUR. Salīdzinājumā ar 2011. gadu eksports pieaudzis par 3,4%, imports - par 0,7%. Preču ārējā tirdzniecības bilance ir pozitīva un sasniedz 188,3 miljardus EUR. Vācijas ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva kopš 1952. gada.

Vislielākā preču apgrozība Vācijai ir ar Franciju, Nīderlandi, Ķīnu, ASV, Itāliju un Lielbritāniju.


Vācijas importa un eksporta partneru skaits pārsniedz 200. Preces eksportē arī uz tādām zemēm kā Antarktika, Buvē sala, Dienviddžordžija un Dienvid-sendviču salas utml. Vislielāko īpatsvaru Vācijas kopējā ārējā preču apgrozījumā veido Ziemeļreinas-Vestfālenes, Bādenes-Virtembergas un Bavārijas federālā zeme.

Investīcijas

Saskaņā ar 2012. gada CIA datiem Vācija ierindojas 4. vietā pasaulē pēc uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoma (pēc ASV, Ķīnas un Lielbritānijas, nobīdot Indiju 5.vietā).

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Vācijā 2012. gadā beigās sasniedza 1 triljoni EUR, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt Vācijas uzkrātās tiešās investīcijas ārvalstīs – 702,3 miljardi EUR (pieaugums par 3,5%). Starptautiskā investīciju bilance ir pozitīva un veido 305,4 miljardi EUR.

Visvairāk Vācija investējusi Eiropas Savienībā (63,8% no Vācijas uzkrātajām investīcijām 2012.gada beigās). Vācijas investīciju īpatsvars Amerikā ir 19,7% (ASV – 16,2%) un Āzijas valstīs – 8,3%.

ES valstis ir arī galvenais investors Vācijā (74,2% no ienākošajām uzkrātajām ārvalstu investīcijām 2012.gada beigās). Amerikas investori veikuši ieguldījumus 11,3%, bet Āzijas investori 3,8% apmērā.

No 2007. gada līdz 2011. gadam Vācijā ir uzsākti 3535 investīciju projekti, kurus īsteno 3000 ārvalstu uzņēmumi 39 dažādos sektoros. Jauni projekti visvairāk īstenoti IKT (18%), biznesa un finanšu pakalpojumu jomā (15%), kā arī mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā (15%).

Avoti:
Germany Trade & Investments, http://www.gtai.com/homepage/german-business-location/foreign-direct-investment/fdi-data/
http://www.bundesbank.de/statistik/statistik_veroeffentlichungen_sonderveroeffentlichungen.en.php#sonder10

Papildus informācija par Vāciju

Noderīgas interneta adreses, kas piedāvā informāciju par Vāciju

Vācijas vēstniecība Latvijā - http://www.riga.diplo.de/

Kancleres mājas lapa - http://www.bundeskanzlerin.de Informācijas par Vācijas kancleri un viņas biroju, kancleres pienākumiem un dienas kārtību. Vietne - vācu, angļu un franču valodā.

Valdības mājas lapa - http://www.bundesregierung.de Informācija par valdību un tās aktivitātēm. Informācija par Bundestāgu, tā struktūru un aktivitātēm, likumdošanu, prezidiju, parlamenta komisijām, vēlēšanām un informācija par ES un citiem starptautiskiem jautājumiem. Informācija par visiem Vācijas ministriem (ieskaitot CV), saites uz ministrijām. Tāpat arī pieejams valsts pamatlikums (konstitūcija), dažādas publikācijas un informācija par dažādiem aktuālajiem ES jautājumiem. Vietne - vācu, angļu un franču valodā.

Vācijas centrālā banka - http://www.bundesbank.de Informācija par monetāro politiku, finanšu tirgiem, to uzraudzību, norēķinu sistēmām, likumdošanu, statistikas datiem, dažādām publikācijām. Vietne - vācu un angļu valodā.

Statistikas pārvalde - http://www.destatis.de Dažāda veida statistikas dati un datu bāzes. Vietne - vācu un angļu valodā.

Nodokļu pārvalde - http://www.steuerliches-info-center.de Nodokļu pārvaldes funkcijas, mērķi un uzdevumi, Vācijas nodokļu sistēma, nodokļu skaidrojumi, nodokļu institūciju struktūra. Papildus informācija par Vācijas Muitas pārvaldi. Vietne – vācu un angļu valodā.

Ekonomikas un tehnoloģiju ministrija - http://www.bmwi.de Informācija par ministriju un tās darbību uzņēmējdarbības veicināšanas jomā; pieejamas dažādas publikācijas. Vietne - vācu, angļu un franču valodā.

Finanšu ministrija - http://www.bundesfinanzministerium.de Informācija par valsts budžetu, nodokļu un muitas politiku u.c. Vietne - vācu, angļu un franču valodā.

Vācijas biznesa portāls - http://www.german-business-portal.info Informācija par uzņēmējdarbību Vācijā, ietver tādus jautājumus kā dubultu aplikšana ar nodokļiem, sociālās apdrošināšanas sistēmu, darba samaksu, cenu līmeni, nekustamo īpašumu tirgu utt.

Doing Business in Germany - http://www.german-business-directory.com Pārskats par Vācijas tirgu. Pieejama informācija par noieta kanāliem, ārējās tirdzniecības nosacījumiem, importa un muitas nosacījumiem, darba tirgus jautājumiem, darba uzturēšanās atļaujām ārvalstniekiem, importa līgumu juridiskiem aspektiem, industriālo īpašuma tiesību juridisko aizsardzību u.tml. Vietne – angļu valodā.

Ārējās tirdzniecības kameras - http://ahk.de Pieejama informācija par Vācijas ārējās tirdzniecības kameru, tās mērķiem, uzdevumiem un pakalpojumiem uzņēmējiem, kā arī informācija un kontakti pārstāvniecībām ārvalstīs (120 pārstāvniecības 80 valstīs). Vietne – vācu valodā.

Germany Trade and Invest - http://www.gtai.com Informācija par Vācijas tirdzniecības un investīciju aģentūras darbu, aktivitātēm un funkcijām. Dažāda informācija tiem, kas vēlas investēt Vācijā. Vietne – vācu, angļu, franču, krievu, arābu, japāņu un spāņu valodā.

Tūrisma portāli - http://www.germany-tourism.de; http://www.everythingaboutgermany.com Informācija par nokļūšanas iespējām Vācijā, par naktsmājām, par apskates vietām un dažādiem pasākumiem pieejama vācu un angļu valodā. Var lejupielādēt dažādus tūrisma materiālus.

Vācijas starptautiskās tirdzniecības atbalsta portāls - www.gtai.de

Krievija

Krievija

Vispārīgā informācija

Oficiālais nosaukums: Krievijas Federācija
Valsts iekārta: federatīva prezidentāla republika
Galvaspilsēta: Maskava
Valsts valoda: krievu


Teritorija Platība: 17 098 242 km2
Sauszemes robeža: 20 241,5 km
Krasta līnija: 37 653 km
Robežvalstis: Azerbaidžāna 284 km, Baltkrievija 959 km, Ķīna 3645 km, Igaunija 290 km, Somija 1313 km, Gruzija 723 km, Kazahstāna 6846 km, Ziemeļkoreja 17,5 km, Latvija 292 km, Lietuva 227 km, Mongolija 3441 km, Norvēģija 196 km, Polija 432 km, Ukraina 1576 km
Administratīvais iedalījums: 46 apgabali, 21 republika, 4 autonomie apvidi, 9 novadi, 2 federālas nozīmes pilsētas un 1 autonomais apgabals
Lielākās pilsētas: Maskava, Sanktpēterburga, Ņižņijnovgoroda, Novosibirska, Jekaterinburga, Samara


Iedzīvotāji Iedzīvotāju skaits (01.01.2013): 143,3 milj.
Pieaugums (2012): 0,2%
Etniskais sastāvs (2010): krievi 77,7%, tatāri 3,7%, ukraiņi 1,3%, baškīri 1,1%, čuvaši 1%, pārējie 15,2%
Reliģijas (2006): pareizticīgie 15-20%, pārējie kristieši 2%, musulmaņi 10-15%


Ekonomiskie rādītāji IKP (2012): 2,01 triljoni USD (62,6 trilj. RUB)
IKP pieaugums (2012): 3,4%
IKP uz vienu iedzīvotāju (2012): 14 012 USD (435 413 RUB)
IKP PPP (2012): 2,51 triljoni USD (7. vieta pasaulē)
IKP PPP uz vienu iedzīvotāju (2012): 17 700 USD (71. vieta pasaulē)
Preču eksports (2012): 529,3 miljardi USD
Preču imports (2012): 335,4 miljardi USD
Eksporta partneri (2012): Nīderlande 14,7%, Ķīna 6,8%, Vācija 6,8%, Itālija 6,2%, Ukraina 5,2%, Baltkrievija 4,7%
Importa partneri (2012): Ķīna 16%, Vācija 11,8%, Ukraina 5,5%, Japāna 4,8%, Francija 4,3%, Itālija 4,1%, Baltkrievija 3,5%
Eksporta produkti: nafta un tās produkti, dabas gāze, koksne un tās izstrādājumi, metāli, ķīmiskās rūpniecības produkti, mašīnas un iekārtas Importa produkti: mašīnas un iekārtas, metāla izstrādājumi, medikamenti, plaša patēriņa preces, pārtikas preces
Galvenās nozares: derīgo izrakteņu ieguve un ražošana, mašīnbūve, kuģu būve, transportlīdzekļu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, pārtikas rūpniecība
Dabas resursi: nafta, dabas gāze, ogļu un stratēģisko metālu krājumi, meža un ūdens resursi
Ienākošās uzkrātās ĀTI (2012): 496,4 miljardi USD
Izejošās uzkrātās ĀTI (2012): 406,3 miljardi USD
Valūta (2012): Krievijas rublis (RUB); 1 LVL = 56,79 RUB
Fiskālais gads: kalendārais gads
Inflācija (2012): 5,1%
Bezdarba līmenis (2012): 5,5%
Uzņēmuma ienākuma nodoklis: 20%


Papildus informācija Tālsarunu kods: +7
Interneta IDL: .ru

Papildus informācija par Krieviju

Ekonomika

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijas plānveida ekonomiku nomainīja tirgus ekonomika. 1990 gados privatizēja lielāko daļu valsts uzņēmumu, izņēmums bija enerģijas un aizsardzības sektors, kas palika valsts kontrolē. Privatizācijas īpatnību dēļ vairāku uzņēmumu īpašnieki kļuva par oligarhiem, kas cieši saistīti ar politiskām aprindām. Īpašuma tiesības vēl joprojām valstī ir vāji aizsargātas, privātais sektors nav pasargāts no tiešas vai netiešas valsts intervences.

2011. gadā Krievija kļuva par pasaules vadošo naftas ražotāju, pārspējot Saūda Arābiju. Krievijai pieder lielākās dabasgāzes, 2. lielākas ogļu un 8. lielākās jēlnaftas rezerves pasaulē. Valsts ir arī lielākā metālu eksportētāja pasaulē. Bet Krievijas paļaušanās uz šo preču eksportu padara valsts ekonomiku jūtīgu pret cenu svārstībām. Lai samazinātu šo atkarību 2007. gadā valdības ir uzsākusi vērienīgu augsto tehnoloģiju nozaru attīstības programmu.

Galvenās nozares ir ieguves rūpniecība, mašīnbūve, kuģu būve, celtniecības materiālu ražošana, amatniecība, pārtikas rūpniecība un tekstilrūpniecība. IT nozare attīstās ļoti strauji. Nozīmīgas nozares ir arī aviorūpniecība un kosmosa pakalpojumi.

Pēc 1998. gada Krievijas finanšu krīzes ekonomika pieauga vidēji par 7% gadā. Iedzīvotāju ienākumi divkāršojās. Pēdējos gados ir atlabusi arī Krievijas lauksaimniecība un panākts pozitīvs labības ārējās tirdzniecības saldo. Svarīgākās lauksaimniecības kultūras ir graudaugi, cukurbietes, saulespuķes, kartupeļi un lini.

Tomēr 2008./09. gada globālā ekonomiskā krīze smagi skāra arī Krieviju. Sabruka Krievijas fondu birža, devalvēja rubli, samazinājās iekšzemes kopprodukts, rūpniecības apjoms un iedzīvotāju ienākumi, pieauga bezdarbs. Lielāko lejupslīdi piedzīvoja būvniecības nozare un vairāki apstrādes rūpniecības sektori. Lai novērstu pārlieku rubļa devalvāciju, 2008. gada beigās Krievijas Centrālā Banka iztērēja aptuveni 1/3 no savām 600 miljardu dolāru lielajām valūtas rezervēm. Savukārt valdība piešķīra 200 miljardus dolāru, lai paaugstinātu banku sektora likviditāti un palīdzētu Krievijas uzņēmumiem tikt galā ar ārvalstu finanšu aizņēmumu.

Ekonomikas lejupslīde zemāko punktu sasniedza 2009. gada vidū, gada otrajā pusē parādījās pirmās atlabšanas pazīmes. 2009. gadā Krievijas IKP samazinājās par 7,8%. Bet jau 2010. gadā IKP pieauga par 4%. Ekonomikas izaugsmi 2010., 2011. un 2012. gadā lielākoties veicināja naftas cenas pieaugums. 2012. gadā IKP pieauga par 3,4%. Liela loma ekonomikas stimulēšanā bija valdības programmām, piemēram, automašīnu utilizācijas programmai (АВТОВАЗ) un valsts pasūtījumiem, kas sekmēja investīciju pieaugumu ekonomikā.

2012. gadā Krievija ir iestājusies Pasaules tirdzniecības organizācijā. Lai valsts ekonomika varētu sekmīgi attīstīties, Krievijas valdībai jāatrisina vairāki uzdevumi, cita starpā jāveicina darbaspēka pieaugums, jāizskauž korupcija, jāuzlabo infrastruktūra un jāpiesaista kapitālinvestīcijas.

Ārējā tirdzniecība

2012. gadā Krievijas preču eksports sasniedza 529,3 miljardus USD, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2011. gadā, bet preču imports – 335,4 miljardu USD (+3,6%). Krievijas preču ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva un 2012. gadā veidoja 193,9 miljardus USD.

Krievija pārsvarā eksportē uz Nīderlandi, Itāliju, Vāciju, Ukrainu, Ķīnu un Turciju, savukārt ieved preces galvenokārt no Ķīnas un Vācijas.

Visvairāk eksportē minerālos produktus (70,4% no kopējā preču eksporta 2012. gadā), metāla izstrādājumus (8,5%), ķīmiskās rūpniecības produkciju (6,1%), mašīnas un mehānismus, transporta līdzekļus (5,0%).

Krievija pārsvarā iepērk mašīnbūves produktus (50,3% no kopējā preču importa 2012. gadā), ķīmiskās rūpniecības produkciju (15,3%) un pārtikas preces (12,9%).

Investīcijas

2012. gada beigās ārvalstu investori Krievijā bija uzkrājuši 496,4 miljardus USD, kas salīdzinājumā ar 2011.gada beigām bija pieaugušas par 9,1%, bet Krievijas uzņēmēji ārvalstīs – 406,3 miljardu USD (+12,3%). Uzkrāto tiešo investīciju bilance ir negatīva un 2012. gada beigās sasniedza -90,1 miljardus USD.

2012. gada beigās tiešās investīcijas Krievijā galvenokārt uzkrātas no Kipras (30,3% no uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā), Nīderlandes (12%), Britu Virdžīnu salām (9,9%), Luksemburgas (6,1%) un Bahamu salām (5,9%).

Papildus informācija par Krieviju

Noderīgas interneta adreses, kas piedāvā informāciju par Krieviju

Krievijas Federācijas prezidents – www.kremlin.ru Informācija par prezidentu, administrāciju, Krievijas valsts simboliem, konstitūciju. Vietne - krievu un angļu valodā.

Krievijas vēstniecība Latvijas Republikā - http://www.latvia.mid.ru/rus.html Vietne – latviešu un krievu valodā

Krievijas Federācijas valdība – www.government.ru Informācija par valdības sastāvu, tās darbību, likumdošanas aktiem, pārraudzības institūcijām. Vietne - krievu valodā.

Krievijas Federācijas muitas pārvalde – www.customs.ru Informācija par muitas darbību, likumdošanas aktiem; ārējās tirdzniecības statistika. Vietne - krievu un angļu valodā.

Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde – www.gks.ru. Dažādi statistikas dati valsts un reģionu griezumā. Vietne - krievu un angļu valodā.

Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - http://www.tpprf.ru/ Vietne – angļu un krievu valodā

Krievijas Nacionālā investīciju aģentūra - http://www.napi.ru/ Darbojas kā vienas pieturas aģentūra Krievijas un ārvalstu uzņēmumiem par Krievijas uzņēmējdarbības vidi un pakalpojumiem investoriem

Krievijas Centrālā banka – www.cbr.ru. Informācija par bankas darbību, valsts monetāro politiku, nacionālo valūtu un finanšu tirgu. Vietne - krievu un angļu valodā.

Tehniskās regulēšanas un metroloģijas federālā aģentūra – www.gost.ru. Informācija par akreditācijas, sertifikācijas un licencēšanas likumdošanas aktiem un kārtību. Vietne - krievu un angļu valodā.

Federālais migrācijas dienests – www.fms.gov.ru Informācija par ieceļošanas noteikumiem un nepieciešamajiem dokumentiem, darba atļauju saņemšanu, pieejami saistītie likumdošanas akti. Vietne - krievu valodā.

Federālais muitas dienests – www.nalog.ru. Informācija par Krievijas Federācijas nodokļu sistēmu, nodokļu veidiem un to piemērošanu fiziskām un juridiskām personām. Vietne - krievu valodā.

Krievijas federācijas starptautiskās tirdzniecība atbalsta portāls - www.ved.gov.ru

Oficiālā valdību statistika eksporta tirgos

epp.eurostat.ec.europa.eu – Eurostat – Eiropas valstu statistika.

www.csb.gov.lv- Latvijas Centrālā statistikas pārvalde

www.destatis.de/EN/ – Vācijas statistika

www.ssb.no/en/ – Norvēģijas statistika

www.scb.se/en_/ – Zviedrijas statistika

www.dst.dk/en – Dānijas statistika

www.gks.ru/ – Krievijas Federācijas statistika

www.statice.is/ – Islandes statistika

www.stat.gl/ – Greenlandes statistika

www.hagstova.fo/ – Fēru (Farēru) statistika

www.fao.org/countryprofiles/en/ - Apvienoto Nāciju pārtikas un lauksaimniecības organizācias statistika

Citas eksportētājiem noderīgas saites

Eksporta pasākumi, informācijas gatavošana un individuālas konsultācijas:

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra www.liaa.gov.lv

Ārējās tirdzniecības informācijas gatavošana, sadarbības partneru meklēšana:

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā www.een.lv

Nozares eksportspējas celšana, izmantojot gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu finanšu resursus:

Ekonomikas ministrija www.em.gov.lv

Zemkopības ministrija www.zm.gov.lv

Satiksmes ministrija www.sam.gov.lv

Veselības ministrija www.vm.gov.lv

Izglītības un zinātnes ministrija www.izm.gov.lv

Ārlietu dienests Latvijas eksportam, eksporta atbalsta pasākumi:

Ārlietu ministrija www.am.gov.lv

Eksporta licencēšana, eksporta kompensācijas:Eksporta kredīta garantija:

Latvijas Garantiju aģentūra www.lga.lv

Citi pakalpojumi eksportētājiem:

Latvijas Darba devēju konfederācija www.lddk.lv

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera www.chamber.lv

Citi vispārīgi informācijas avoti

http://www.oecd.org – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb ESAO (angl. - Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD) starpvaldību organizācija, kas apvieno 34 pasaules valsts, to skaitā arī 21 ES dalībvalsti. Var iegūt dažādu statistiku par dalībvalstīm.

Standarti un prasības mērķa tirgos

Latvijas Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs - http://www.samc.lv

Informācija par standartizāciju Eiropas Savienībā - http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/index_en.htm

Krievijas GOST-R standarta sertifikācijas portāls - http://www.gost-r.info

Federālā tehniskās regulēšanas un metroloģijas aģentūra - http://www.gost.ru

Informācija, atskaites un apkopojumi par tirgus sektoriem dažādās valstīs

http://www.euromonitor.com

http://www.frost.com

http://www.keynote.co.uk.

http://www.eiu.com – Economist Intelligence Unit – country reports.

http://www.intracen.org/itc/regions/eastern-europe-and-central-asia - Starptautiskā tirdzniecības centra datu apkopojumi par dažādām pasaules valstīm

http://www.nielsen.com – tirgus izpētes aģentūra

http://www.ipsos.com – tirgus izpētes aģentūra

http://www.globalintelligence.com - tirgus izpētes aģentūru tīkls „Global Intelligence Alliance”

Tirgus pētījumu organizācijas

http://www.esomar.org – Eiropas tirgus izpētes un atzinumu biedrība, European Society for Opinion and Market Research.

http://store.mintel.com – Patērētāju tirgus datu analīze un apkopojumi

Tirdzniecības asociācijas

http://www.taforum.org – Tirdzniecības asociāciju forums industrijas nozarēm.